Labākā izolācijas materiāla atrašana
Putu polistirols vai minerālvate?
To siltuma pārvades koeficienti ir līdzīgi, tāpat enerģijas ietaupījums, līdz ar to – kurš tad ir labākais izolācijas materiāls: putu polistirols vai Putu polistirols minerālvate? Atšķirība ir dažos svarīgākajos aspektos.
Putu polistirola pamatīpašības
Putu polistirols ir maz absorbējošs. Neilga saskare ar mitrumu un ūdeni neliek tam zaudēt savas siltumizolācijas īpašības. Īslaicīgi rodoties ūdens tvaika kondensātam, kāds var parādīties putu polistirola struktūrā, tam nebūs nekādu vērā ņemamu seku.
Lai gan tas ir mākslīgs materiāls, ko iegūst naftas apstrādes procesā, tas nesatur veselībai kaitīgas vielas. Putu polistirols ir ļoti viegls, un tam ir labas mehāniskās īpašības. Tomēr tā skaņu izolācijas spēja nav pārāk liela, un arī tā tvaika caurlaidības koeficients ir mazs. Par +80°C augstāka temperatūra sagraus putu polistirolu tāpat kā lielākā daļa organisko šķīdinātāju. Putu polistirola paveidi CS(10)70 vai CS(10)80 atbilst standarta EN 13163 prasībām, un to var lietot apkures sistēmās. Būdams pašdzēsošs, materiāls nevar izplatīt uguni, un tam ir ražotāja deklarētā dimensionālā stabilitāte. Putu polistirola plātnes, izgrieztas no blokiem, ko parasti kaltē 6–8 nedēļas, saglabā savu gludumu un nemaina izmērus. Pieļaujams plātņu, kas nepārsniedz 120 x 60 cm, lietojums, to krāsa galvenokārt ir balta, balta ar tumšiem ielaidumiem (“raiba”) vai grafīta pelēka. Lielāko ražotāju veiktie pētījumi liecina, ka plātnes krāsa neietekmē tās fiksēšanas spēju.
Minerālvates pamatīpašības
Minerālvate ir izturīga pret augstas temperatūras iedarbību. Ražota no dabiska ieža, tā sāk kust tikai pēc tam, kad ilgāk par divām stundām bijusi augstākas par 1000°C temperatūras iedarbībā. Pievienoto saistvielu un hidrofobizējošo līdzekļu siltumizturība ir nedaudz mazāka. Minerālvate ir klasificēta kā neuzliesmojošs materiāls. Turklāt tai piemīt liela izturība pret vairumu ķīmisko vielu. Tās ūdens tvaika caurlaidības koeficients ir ļoti augsts, nodrošinot brīvu ūdens tvaika caurlaidību. Šāda veida līdzekļi ierobežo spēju uzsūkt ūdeni kapilāras darbības rezultātā, kā arī ūdens tvaika absorbciju no gaisa. Minerālvates plātnes ir visai smagas un stingas, ar relatīvi mazu noturību. Tomēr, pateicoties savai šķiedrainajai struktūrai, minerālvate var būt labs sienu akustiskais izolētājs, CS(10)40 paveida gadījumā atbilstot standarta EN 13162 prasībām.
Pielietojuma jomas
Ēkas apkures sistēmas izvēlē izšķiroša nozīme ir ugunsdrošībai. Uz minerālvati balstītas sistēmas jālieto augstās konstrukcijās, ēkās ar lielu cilvēka riska faktoru (tādās kā slimnīcas, skolas, pasākumu zonas un citas sabiedriskam lietojumam paredzētas konstrukcijas) un degošu materiālu noliktavu ēkās.
Tās ir ieteicamas arī konstrukcijām ar lielu apkārtējās vides mitrumu - tādām kā sabiedriskās ēdināšanas virtuves, veļas mazgātavas, ūdens attīrīšanas iekārtas, automazgātavas, publiski baseini u. tml. Ar nosacījumu, ka no telpu puses ir ierīkota atbilstoša tvaika un ūdens izolācija, jo vate ir jutīga pret ūdens tvaika kondensāciju, kas samazina tās kā siltumizolācijas līdzekļa lietderību.
Telpās ar lielu mitrumu sienas parasti izklāj ar keramikas flīzēm. Tomēr materiālu izvēlē ir nepieciešama siltuma un mitruma veidošanās procesu analīze. Apkures sistēmas ar minerālvati ir ieteicamas arī tām ēkām, kas atrodas zonās ar augstu trokšņa līmeni. Vieglākās un lokāmās lameļu vates plātnes ir ideāli piemērotas ēkām ar izliektām kontūrām. Secinājums ir tāds, ka labākā izolācijas materiāla noteikšana vienmēr jāaplūko kontekstā.