TERMISKO TILTIŅU RISINĀJUMI ĒKĀS

Termisko tiltiņu risinājumi

Noteicošā ir problēmas izpratne

Termiskie tiltiņi bieži izraisa mitrumu ēku sienās. Rezultāts: pelējums, sēnītes, nekontrolēts siltuma zudums, konstrukciju bojājumi. Taču to var novērst - ar termisko tiltiņu risinājumiem.

Kas ir termiskie tiltiņi?

Termisko tiltiņu sauc arī par auksto tiltiņu. Tas attiecas uz ēkas sienas daļu ar ievērojami lielāku siltuma pārvades koeficientu nekā blakus esošajiem elementiem. Tā rezultātā, rodoties ēkas iekšpuses un ārpuses temperatūru starpībai, izveidojas lineārās atdzišanas punkts. Šādas noplūdes rada nekontrolētu siltuma izkļūšanu. Kad konkrētā ūdens tvaika spiediena dēļ tiek pārsniegta rasas punkta temperatūra, siena var kļūt mitra, attiecīgi radot citus mehāniskos bojājumus.

Dažādi termisko tiltiņu veidi

Precizējot sīkāk, ir izdalāmi šādi termiskie tiltiņi:

• Lineāri tiltiņi rodas vietās, kur siltumizolācijas nav vai tajā ir pārrāvums, vai tās biezums nav vienmērīgs. Šos tiltiņus raksturo pastāvīgs šķērsgriezuma laukums noteiktā garumā, kas izraisa divdimensionālu siltuma plūsmu (ko sauc par 2D). Kritiskas vietas ir ārsienu sijas, logu un durvju atvērumi, kā arī pārsedzes un zonas ēkas apakšdaļā.
• Punktu tiltiņi rodas vietās, kur notiek intensīva siltuma pārvade, jo siltumizolācijas slānis izspiežas cauri ārsienai caur stiprinājuma elementu. Tādā gadījumā notiek trīsdimensionāla siltuma plūsma (ko sauc par 3D). Punktu tiltiņi var būt, piemēram, enkuri cementējošajās sienās.
• Materiālu tiltiņi rodas vietās, kur savienoti materiāli ar atšķirīgu siltuma vadītspēju. Citiem vārdiem sakot: kur šādi materiāli pilnībā vai daļēji ir iespiedušies ēkas hermetizējošajā čaulā vai kur materiālu slāņa biezums nav vienmērīgs. Tas var notikt gandrīz visās lielu ēku konstrukciju savienojumu vietās. Materiālu tiltiņi var parādīties vienlaicīgi ar ģeometriskajiem tiltiņiem.
• Ģeometriskie tiltiņi parādās konstrukciju elementos to ģeometrijas izmaiņu rezultātā, galvenokārt stūros vai karnīzēs, piemēram, ēku fasādēs.
• Konvekcijas tiltiņi rodas vietās, kur noplūdes izraisa konstrukcijas elementa temperatūras pazemināšanos.
  

Termisko tiltiņu neievērošanas iemesli

Jūs varat sev jautāt: ja visas šīs lietas ir zināmas, kā tomēr tādi tiltiņi var rasties? Kādēļ vienmēr netiek lietoti termisko tiltiņu risinājumi?
Tam var būt dažādi iemesli.

Plānošanas fāzē tas ir dokumentācijas jautājums. Plānos reti tiek iekļauti detalizēti rasējumi, jo īpaši tie, kuros attēlota pareiza apkures ierīkošana vietās, kas pakļautas siltuma zudumam. Turklāt detaļas var būt slikti uzrasētas vai arī nesaturēt informāciju par izolācijas materiāla veidu un variācijām.

Būvniecības fāzē var rasties kļūdas attiecībā uz ēkas konstrukcijas formu un orientāciju vai logu sadalījumu un izmēru. Termisko tiltiņu visapdraudētākie elementi ir konstrukciju mezgli. Tās ir vietas, kurās tiek savienoti dažādi ēkas elementi: jumta un iekšējo sienu, balkona un griestu, pagraba sienu un griestu apdares savienojumi, kā arī logu atvērumi, karnīzes un pārsedzes.

Kur tie rodas un kā tos nepieļaut:

• Logu atvērumi, durvis un pārsedzes: parūpējieties, lai nodrošinātu pareizu uzstādīšanu visā ēkas perimetrā. Tāpat apsveriet pienācīgu pārsedžu apsildi un interjera elementu, piemēram, logu palodžu, ierīkošanu. Atkarībā no ārējās hermetizējošās čaulas konstrukcijas būtiska nozīme ir pareizām galdniecības metodēm. Tas ietver labu uzstādīšanu, jo īpaši siltuma avota tuvumā.
• Pārsedzes un karnīzes: ja tās ir nepietiekami izolētas, tās ir milzīga siltuma zuduma cēlonis. Vienslāņa sienu gadījumā ir nepieciešams karnīzes virsu atdalīt no sienas plaknes, lai nodrošinātu pienācīgu izolācijas biezumu. Vēl viens termisko tiltiņu risinājums ir lietošanai gatavu izolācijas elementu uzstādīšana sienā vai tādu saliekamu elementu lietojums, kas ražoti no tā paša materiāla kā sienas. Karnīzēm trīsslāņu sienā jābalstās uz sienas iekšējo slāni, un tās jāapsilda kopā ar nesošo slāni.
• Konstruktīvo ēkas elementu savienojumi: neaizmirstiet pareizi izolēt pirmā stāva un pagraba sienas. Proti, visā to augstumā vai vismaz līdz zemes sasalšanas līmeņa dziļumam konkrētos reģionos, kas ir 0,8 - 1,2 m. Izolējiet arī griestu karnīzi.
• Balkoni: tās ir vietas, kur termiskie tiltiņi rodas visbiežāk. Būdami ēkas griestu pagarinājums, balkoni pārtrauc siltumizolāciju. Tomēr termiska tiltiņa iedarbību var samazināt līdz minimumam, izmantojot strukturālu risinājumu. Tie var būt speciāli balkonu enkuri vai metode, kā konstruēt balkonu, tā konstrukciju balstot uz kolonnām. Tad ir iespējams to piestiprināt pa punktiem pirms ēkas būvēšanas.